Pavasaris gadalaiki
Kad upēs sāk ledus iet, arī jūra stumj savu ledus vāku nost.
Un tad gar krastu veidojas tādi ledus krāvumi, citugad pat piecu metru augsti! Tos vērts redzēt!
Un tad jau pavasarim vārti vaļā - pirmie pavasara saules stari silda piekrastes akmeņus, piesaulītē starp sūnām izspraucas māllēpju dzeltenās galviņas un pirmie pavasara vēstneši steidz sasaukt savējos.
Rojas upē palu ūdeņi griež pavasara valsi un krasti slīgst reibinošā ievziedu trakumā.
Par vasaras tuvošanos vēsta bērnu čalas un pēdējais zvans skolās. Kad Roja grimst augļu dārzu un ceriņu ziedu kupenās, novads svin savus svētkus un vasara var sākties!
Ko darīt pavasarī?
Rojas upes mierīgais plūdums un Latvijas neskartās dabas krāšņums, drošs drauga plecs, jauks laiks – un diena ir izdevusies! Par laivu īri interesēties, zavnot Normunds 28627919.
Nūjošana – tas skan smalki, izskatās interesanti un rezultāts ir pārsteidzošs. Tā neprasa tik nopietnu sportisku gatavību kā skriešana, taču tā nav vienkārši pastaiga. Nūjošana nodarbina par līdz 90% muskuļu. Lai nūjotu nevajag daudz – īpašas nūjas un brīvāku apģērbu.
Kad nokūst pirmais sniegs un kājas stieg dubļos - laiks ievākt bērzu sulas. Ne vien doties dabā, bet arī ļauties azartam, iegūtot un izdzerot milzīgu vitamīnu un minerālu avotu visam gadam. Un, ja ir māksla un gribēšana nogatavināt, tad pat vasaras tveicē varēsi veldzēties.
Jūrtaka ir kājāmgājēju maršruts, kas ieskauj Latviju, iezēmējot 500km garu piekrastes joslu. To paveikt - tas ir ne vien izaicinoši, bet arī stilīgi. Ļaudis pa vienam vai pulciņos dodas kādā no Jūrtakas posmiem. Ja esi Rojā, Tev ir iespēja pieveikt vienu no tiem! Savukārt gleznainajā mežā Rojas upes krastos, ir iezīmētas 2, 7 un 13 km aktīvās pastaigas/nūjošanas/slēpošanas takas. Pievienotā vērtība ir planšetes, kur noskenējot QR kodu, ir iespēja virtuāli pacelties 60m virs koku galotnēm un klausīties dabas pētnieka Māra Oltes stāstījumu. Un diena ir izdevusies!
Ja esi draugos un šekumdrilli, tad ne vien lielceļš, jūras krasts, bet arī Rojas upes 13km maršruts tev būs pa spēkam! Par velosipēdu īri iesakām painteresēties Rojas Tūrisma un informācijas centrā, tel. Kristīne 28630590.
Nē, mums nav jūras makšķerēšana populāra. Tomēr reizēm kāds makšķernieks redzams mola galā, bet makšķernieki Rojas uzpes krastos ir patstāvīga vērtība - jebkurā gadalaikā, jebkuros laika apstākļos. Tur ir jābūt īpašai ožai. Klusi pielavies un uzrunā! Kas zin, varbūt sapratīsieties...
Rojas piekrastei raksturīgas dažādas ainavas - no 70km smilšainās, garākās pludmales Eiropā līdz gleznainajai Kaltenes akmeņainajai apludmalei. Košās piejūras pļavas, putnu migrācijas vietas un fotomednieku sapņi.
Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums - Kaltenes kalvas, jeb Valna kalvas. Akmens krāvumu 2 - 3 km attālumā no jūras, mežā, izcelsme saistīta ar Baltijas ledus ezera krasta veidojumiem. Velna kalva ir lielākā no kalvām. Savulaik Velna kalva bijis skaists akmeņu krāvums, tik milzīgs, ka „sniedzies līdz koku galotnēm”. Agrākajās kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums vjl. - 20 m. Tajā bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970 – jos gados ceļu būvei iegūstot šķembas. Līdz mūsdienām palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Zinātnieki izsaka arī domu, ka kalvas senatnē varēja būt svētvietas, jo par tām saglabājušās daudz teikas un nostāsti. Kalvu apskates nolūkā ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu.
Rojas piekrastei raksturīgas dažādas ainavas - no 70km smilšainās, garākās pludmales Eiropā līdz gleznainajai Kaltenes akmeņainajai apludmalei. Rojas divas pludmales – visgarākās smilšu pludmales Eiropā pirmie metri un gleznainā akmeņainā jūrmala ar kluso pludmali, seno piekrastes ceļu un kuģu būvētāju dzimtu mājām lielāko jūras akmeni Rīgas līcī
Pūrciema Baltā kāpa - īsa, jauka lokveida dabas taka ar dēļu laipas klājumu, kas ved caur priežu mežu uz 20 m augsto Pūrciema Balto kāpu. Ceļā izveidotas vairākas skatu platformas, no kurām paveras lielisks skats uz balto smilšu atsegumiem un Pilsupīti, kas vijās caur kāpas pakāji. Kāpa saglabā sevī pirms 6000 gadu šeit apmetnēs dzīvojošo cilvēku materiālās kultūras liecības. Vairāki posmi ar stāviem kāpumiem augšup un lejup, bet kopumā taka viegla iešanai.
Ēvažu dabas taka (1,2km) iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem – Ēvažu stāvkrastu, kas ir 8-15m augsts. Takas tālākajā punktā labiekārtota skatu platforma un kāpnes uz liedagu. No kraujas augšmalas paveras lieliska jūras panorāma. Pa kāpnēm iespējams nokāpt līdz pludmalei, kas vētru laikā pazūd viļņos. Pateicoties Bažu purva ūdeņiem, kas infiltrējas zemē un izplūst Ēvažu pludmalē, liedaga smiltis ir mitras.
Rojas Jūras zvejniecības muzejs izveidots 1968. gadā kā zvejnieku kolhoza “Banga” muzejs. Patreizējā muzeja interaktīvā ekspozīcija stāsta par piekrastes ciemu vēsturi dažādos laika posmos. Viesojoties Rojas muzejā, uzzināsiet par Krišjāņa Valdemāra devumu Kurzemes un Latvijas kuģniecības attīstībā, burinieku būvi mūsu piekrastē, zvejniecību un zivjapstrādi no sendienām līdz pat mūsdienām, padomju okupācijas laiku Rojā, kad šeit bija viens no bagātākajiem kolhoziem Latvijā – zvejnieku kolhozs “Banga”.
Izbaudīt Rojas kultūras centra piedāvātos pasākumus. Rojas kultūras centrs ir mūsdienīga kultūras iestāde Ziemeļkurzemes piekrastē ar vairāk kā pusgadsimta laikā izkoptām tradīcijām. Tas atklāts 1962. gadā 1. maijā, kā zvejnieku kolhoza "Banga" kultūras nams. Savukārt, otra atklāšana tam piedzīvota 2007. gada 25. maijā, kad iestāde no jauna vēra durvis pēc vērienīgas renovācijas un ieguva jaunu nosaukumu - Rojas kultūras centrs. 2017. gada 29. aprīlī Rojas kultūras centrs atzīmēja savu 55. jubileju.
Pēc aktīvas dienas, izbaudot Ziemļkurzemes piekrastes dabas krāšņumu un vietējo iedzīvotāju veikumu, esi pelnījis relaksēties - sasildīties saunā un relaksēties pie kamīna ar zāļu tējas tasi rokā. Vaicā mums - mēs parūpēsimies.
Fotogalerija
