Rudens gadalaiki
Kad jūra sasmēlusies saules siltuma gana, zvejnieki zina - nāk rudens butes. Tās ir īpaši treknas un gardas.
Un nu sākas pļaujas laiks jūras arājiem – kuģu un laivu motori noklust tikai uz brīdi, lai atbrīvotos no loma, un tad jau atkal – selgā.
Augļu koki grimst zem ābolu un bumbieru svara, siltumnīcās ienākusies tomātu raža, dobēs briest ķirbju ogas un slejas gladiolu šķēpi – tuvojas rudens. Īpašs šarms piemīt tirdziņam, kur krāsu un formu daudzveidībā sacenšas dārzu veltes un to saimnieki.
Skolas bērni kā raibu taureņu bars atkal salido klasēs, lai samērītos augumā un dalītos ar vasarā paveikto.
Rudens ar savu krāsu, ogu un sēņu bagātību aicināt aicina doties uz mežu. Un nav rojnieka, kas nezin tās labākās sēņu un ogu vietas. Baravikas, bērzlapes, vilnīši un cūcenes. Mellenes un avenes, brūklenes un dzērvenes – ir sācies konservēšanas trakums. Jo katra saimniece atmin laikus, kad pagrabos vietas nepietika rudens veltēm, un vai gan šodien būs savādāk? Ja vajag, tad dara. Un, kas var būt labāks, par pašas marinētu gurķīti ziemas spelgonī?
Un drīz jau kļavu lapas laižas pēdējā valsī, rītos peļķes klāj plāna ledus kārtiņa un daba gatavojas mieram. Bet ne cilvēks – sākas rosīga kultūras un sporta pasākumu sezona.